NAV PAMATOJUMA
Rīgas domes lēmums visā galvaspilsētā ierobežot azartspēles neatbilst Satversmei, jo pašvaldība nav pamatojusi, kāpēc vietās, kur komercdarbība ir paredzēta kā viens no teritorijas izmantošanas veidiem, azartspēļu organizēšana ir aizliegta. Tā lēmusi Satversmes tiesa. Tajā vērsās vairākas azartspēļu kompānijas, lūdzot izvērtēt Rīgas teritorijas plānojuma atbilstību Satversmes pantam, kas paredz tiesības uz īpašumu, ko drīkst ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Rīgas dome pirms sešiem gadiem lēma galvaspilsētas centrā likvidēt 42 azartspēļu zāles, bet pērn septembrī nolēma anulēt 139 atļaujas azartspēļu vietām arī ārpus pilsētas centra. Tās jāslēdz piecu gadu laikā. Satversmes tiesa uzsvēra, ka pašvaldībai, nosakot azartspēļu organizēšanas ierobežojumus, ir jānodrošina, no vienas puses, Satversmē komersantiem garantēto pamattiesību ievērošana, no otras puses – personu tiesību aizsardzība, mazinot iespējamo azartspēļu atkarības risku rašanos. Uzņēmēji, kuri vēstās tiesā, šo spriedumu dēvē par uzvaru pār populismu.
JUBILEJA
Pirms 75 gadiem Vašingtonā ASV, Kanāda un vairākas Rietumeiropas valstis parakstīja NATO dibināšanas līgumu, lai veidotu kolektīvo drošību pret Padomju Savienību. Kopš tā laika aliansei ir izdevies nosargāt mieru, taču pēdējos gados izaicinājumu skaits ir tikai pieaudzis. Alianses jubileja tika svinēta arī Briselē, taču daudz vairāk par svētkiem uzmanība pievērsta situācijai Ukrainā. Latvija zem NATO spārna ir jau 20 gadus, un laikabiedri dalās ar atmiņām par laiku, kad iestājāmies aliansē.
UZ KRIEVIJU
Kamēr valdība aicina biznesu "pašattīrīties", pēc diviem kara gadiem Latvijas eksports uz Krieviju ir tikai nedaudz sarucis. "Re:Baltica" pētnieku rīcībā ir nonākuši Krievijas muitas deklarāciju dati par uzņēmumiem, kas turpina sadarboties ar šo valsti. Žurnālisti atlasīja 20 lielākos eksportētājus pirmajos divos kara gados. Tā ir pirmā reize, kad šādi kopainas dati tiek publicēti. Starp uzņēmumiem ir tādi kā “Olainfarm”, “Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca”, “Lauma Lingerie” un citi. Tikmēr Vācijas mediji vēsta, ka vismaz divi vācu uzņēmumi ir piegādājuši būvmateriālus, ko izmantoja Krievijas izpostītās un okupētās Ukrainas pilsētas Mariupoles atjaunošanai. Telekanāls ARD apgalvo – iegūti pierādījumi tam, ka vairākos celtniecības objektos Mariupolē izmantoja uzņēmuma "Knauf" ražoto cementu. Savukārt izdevums "The Insider" noskaidrojis, ka Krievija, apejot sankcijas, no Eiropas Savienības katru mēnesi importē simtiem šauteņu un pistoļu. Ievērojamu importa daļu veido uzņēmumu "ATA Turqua" (Turcija), "Sabatti" (Itālija) un "Bergara" (ASV) medību šautenes.
SĀK APVIENOT
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome kā valsts SIA "Latvijas Radio" un valsts SIA "Latvijas Televīzija" augstākā lēmējinstitūcija ceturtdien pieņēma lēmumu par abu kapitālsabiedrību apvienošanas procesa uzsākšanu. Tas nozīmē, ka 2025. gada 1. janvārī, abām valsts kapitālsabiedrībām saplūstot, darbu sāks valsts SIA "Latvijas Sabiedriskais medijs". Lai arī apvienotā uzņēmuma nosaukums būs "Latvijas Sabiedriskais medijs", turpinās pastāvēt pazīstamie Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas programmu un pakalpojumu zīmoli.
ATKĀPJAS
Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Madars Lasmanis ("Latvijas attīstībai") trešdien pirms domes sēdes sākuma paziņoja par atkāpšanos no mēra amata. Šādu soli Lasmanis spēris pusotru nedēļu pēc tam, kad publiskajā telpā nonāca divdomīgs video ar domes vadītāju. Lasmanis gan noliedza, ka viņa atkāpšanās būtu saistīta ar nopludinātā video skandālu, bet gan ar to, ka deputāti pieprasījuši viņa atkāpšanos. Jāpiebilst, ka jau pēc skandāla deputāti aicināja Lasmani atkāpties, bet vairākums balsojumā to neatbalstīja. Tas ir rets gadījums, kad domes vadītājs pats nolemj aiziet no amata pēc kāda skandāla.
KAS VIETĀ?
Vēl nedaudz ilgāk par nedēļu ārlietu ministra pienākumus turpinās pildīt Krišjānis Kariņš (''Jaunā Vienotība'' (JV)), kurš pagājušajā nedēļā paziņoja par atkāpšanos no ministra amata saistībā ar speciālo avioreisu izmantošanu, par ko Ģenerālprokuratūra sākusi kriminālprocesu. Pagaidām "Jaunā Vienotība" koalīcijas partneriem vēl nav nosaukusi potenciālo ārlietu ministra kandidātu vārdus, bet tie esot no partijas biedru rindām. Taču Latvijas Televīzijas (LTV) rīcībā esoša neoficiāla informācija liecina, ka šim amatam varētu virzīt tagadējo tieslietu ministri Inesi Lībiņu-Egneri (JV). Politologs Jānis Ikstens pārliecināts, ka Kariņa lēmums nebija labprātīgs. "Ir diezgan skaidrs, ka Kariņa kungs ir ļoti apvainojies par to, ka viņu izmeta ārā no ārlietu ministra posteņa,” Ikstens atsaucas arī uz nesenu ministra sievas ierakstu "Facebook".
UN VĒL…
"Esi skolotājs Rīgā!" - tā aicina galvaspilsētas domes uzsāktā kampaņa, mēģinot atrast interesentus 86 vakantajām pedagogu amata vietām skolās un 80 vakancēm pirmsskolas izglītības iestādēs. Rīgas dome iecerējusi vairākas aktivitātes, lai veicinātu pedagogu interesi tieši par Rīgas skolām, piemēram, braukšanas maksas atlaide "Rīgas satiksmes" sabiedriskajā transportā, veselības apdrošināšana un citas.
Rīgas domei drīz būs jālemj, vai Lucavsalā būt nacionālajam futbola stadionam. Vairāk nekā 10 hektāru zemes atvēlēšanu būvniecības iecerei jau atbalstījusi pašvaldības atbildīgā komiteja. Futbola federācija norāda - vieta izvēlēta, jo tā nepārklājas ar kādiem citiem apbūves plāniem un tā ir pilsētas centrā.
Hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzībai no valsts budžeta novirzīs 48,4 miljonus eiro, otrdien lēma valdība. Kredītu procentu kompensācijas uz kredīta ņēmēju maksājumu kontiem pārskaitīs Valsts ieņēmumu dienests. No visas summas šī gada pirmajā pusgadā 48 207 104 eiro tiks novirzīti izmaksai kredītņēmējiem, bet 228 696 eiro administrēšanas izmaksu segšanai VID.
Latvija plāno ar Ukrainu slēgt vienošanos par ilglaicīgu atbalstu un drošības saistībām, apņemoties šogad un nākamos divus gadus sniegt Ukrainai militāro atbalstu 0,25% apmērā no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas uzzināms Ārlietu ministrijas informatīvā ziņojuma projektā. Tajā norādīts, ka šogad 0,25% no IKP sasniegs aptuveni 112 miljonus eiro. Ņemot vērā karadarbību Ukrainā un Krievijas karavīru un tehnikas zaudējumus, ar augstu ticamību var paredzēt – Krievija saskarsies ar sarežģījumiem līdz 2026. gadam veikt faktiskās izmaiņas tās bruņotajos spēkos un pilnībā noformēt un apbruņot jau esošās, kā arī no jauna veidotās vienības. To savā jaunākajā rakstā norādījis Satversmes aizsardzības birojs. Tas Krievijai neliegs turpināt draudēt NATO, bet militārām rīcībām iespējas ir niecīgas, uzskata izlūki.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir parakstījis likumu, kas paredz samazināt mobilizācijas vecumu no 27 līdz 25 gadiem. Ukrainas parlaments šādu lēmumu bija pieņēmis jau pagājušogad.
TE IR DARBS!
Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas ziņu portāls LSM.lv aicina pievienoties savai komandai ziņu redaktoru. Par prasībām, pienākumiem un piedāvājumu pretendentiem lasiet šeit. Priekšrocība tiem, kas interesējas par ekonomikas tematiku.